{"id":504,"date":"2025-07-17T11:22:01","date_gmt":"2025-07-17T11:22:01","guid":{"rendered":"https:\/\/virsis.art\/?p=504"},"modified":"2025-08-11T23:12:42","modified_gmt":"2025-08-11T23:12:42","slug":"uz-laipas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/virsis.art\/lv\/2025\/07\/17\/uz-laipas\/","title":{"rendered":"Uz Laipas"},"content":{"rendered":"<p>Pirmaj\u0101 reiz\u0113, kad gandr\u012bz nosl\u012bku, biju piecus vai se\u0161us gadus vecs. Tolaik vasaras pavad\u012bju pam\u012b\u0161us t\u0101 pie vienas, t\u0101 pie otras vecm\u0101mi\u0146as. Ja nemaldos, tas bija augusts, viens no tiem, kad lietus nerimst ne mirkli, kad d\u012b\u0137is pludo p\u0101ri mal\u0101m, un viss ir tik slapj\u0161, ka no\u017e\u016bt nav iesp\u0113jams. Negaiss ducin\u0101ja, ta\u010du mani tas netrauc\u0113ja \u2013 taj\u0101 vecum\u0101 t\u0101di j\u0113dzieni k\u0101 s\u0101pes un n\u0101ve ir visai sve\u0161i. Om\u012bte un m\u0101sa, kura pati v\u0113l bija vien b\u0113rns, spar\u012bgi p\u013c\u0101va p\u0101raugu\u0161o z\u0101li ar <a><\/a>izkap\u0161iem rok\u0101s. Tikm\u0113r es, knau\u0137is b\u016bdams, bezatbild\u012bgi streipu\u013coju pa d\u012b\u0137a laipu. Lietus g\u0101za tik sp\u0113c\u012bgi, ka nedz dzird\u0113ju, nedz redz\u0113ju kas notiek. P\u0113c viena greiza so\u013ca, gumijas z\u0101baki zaud\u0113ja jebk\u0101du sa\u0137eri, un es paslid\u0113ju. Viss, kas ir palicis atmi\u0146\u0101, ir izmis\u012bga tur\u0113\u0161an\u0101s pie laipas staba, klieg\u0161ana, un nep\u0101rvaramais smagums, kas velk uz leju. \u016adens smel\u0161an\u0101s mut\u0113. M\u0101sa mani toreiz izgl\u0101ba. Vismaz t\u0101 es to atceros.<\/p>\n\n\n\n<p>Otr\u0101 reize, kad gandr\u012bz nosl\u012bku, bija gadus piecus v\u0113l\u0101k. S\u0101koties ceturtajai klasei, visus s\u012bkos s\u0101ka l\u0101d\u0113t autobusos un vest uz baseinu, lai tad kolekt\u012bvi iem\u0101c\u0101s peld\u0113t tie, kam t\u0101das prasmes ir g\u0101ju\u0161as secen. Nekad neesmu juties \u0113rti \u016bden\u012b, un baseins bija tik liels, un es biju tik \u013cum\u012bgs un n\u012bkul\u012bgs b\u0113rns. Ta\u010du, p\u0113c da\u017eiem m\u0113ne\u0161iem t\u0101du nodarb\u012bbu sajutos mazliet drosm\u012bg\u0101ks, un, bez nek\u0101da pamatojuma vai nepiecie\u0161am\u012bbas ielecu baseina dzi\u013caj\u0101 gal\u0101, kur\u0101 \u0161\u0137\u0113rsoju labi ja metru vai divus, kad jutu, ka plau\u0161as neklausa, un gaisu ievilkt nesp\u0113ju. Strup\u0101s k\u0101jeles nesp\u0113ja sasniegt apak\u0161u, ar rok\u0101m vairs nesp\u0113ju aizsniegt malu, un, tikpat \u0101tri, cik biju s\u0101cis peld\u0113t, tikpat \u0101tri ar\u012b s\u0101ku grimt, nepasp\u0113jis izdvest ne ska\u0146as. Spirin\u0101jos k\u0101 uz kau\u0161anu nolemts trusis, ta\u010du caur hlor\u012bna krist\u0101lskaidro \u016bdeni viss, ko redz\u0113ju, bija tas, k\u0101 attalin\u0101s izpl\u016bdu\u0161ie t\u0113li, kuri st\u0101v\u0113ja pie baseina malas, notiku\u0161o nemaz neredz\u0113ju\u0161i. Sporta skolot\u0101ja p\u0113d\u0113j\u0101 br\u012bd\u012b paman\u012bja, k\u0101 mans \u0137ermenis grimst l\u012bdz baseina gr\u012bdai, un padeva garu k\u016bju, kuras gal\u0101 pie\u0137\u0113ros, l\u012bdz mani izvilka \u0101r\u0101. Gul\u0113ju uz fl\u012bz\u0113m un atklepoju \u016bdeni, un lik\u0101s, ka sirds p\u0101rspr\u0101gs pu\u0161u. V\u0113l divus gadus brauk\u0101ju uz \u0161\u0101d\u0101m nodarb\u012bb\u0101m, ta\u010du t\u0101 ar\u012b peld\u0113t l\u012bdz galam neiem\u0101c\u012bjos.<\/p>\n\n\n\n<p>Savu m\u0101c\u012bbu guvis, pret \u016bdeni izturos ar lielu bij\u012bbu &#8211; eju apk\u0101rt ar l\u012bkumu, un nekur dzi\u013c\u0101k par vannu nem\u0113dzu l\u012bst. Ar\u012b vasar\u0101s, kad kaism\u012bg\u0101s grupi\u0146\u0101s notiek izbraucieni uz ezeriem, j\u016bru vai velns vi\u0146u zina kur, neuzdro\u0161inos brist dzi\u013c\u0101k par p\u0101ris metriem. Neuzticos sev, neuzticos sav\u0101m cauraj\u0101m plau\u0161\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113l\u0101k, piecpadsmit gadu vecum\u0101, s\u0101ku sl\u012bkt m\u012blest\u012bb\u0101. Ar\u012b tam ir zin\u0101ma l\u012bdz\u012bba ar sl\u012bk\u0161anu parasto \u2013 elpas tr\u016bkst, zemi sasniegt nav iesp\u0113jams, tr\u016bkst p\u0101rliec\u012bbas, ka r\u012btdienu maz piedz\u012bvosi. Neviens pieaudzis cilv\u0113ks nekad l\u012bdz galam nesaprat\u012bs to pusaud\u017ea m\u012blest\u012bbu. Es pats vairs nesaprotu, kas man bija vainas. Pieaugusi m\u012blest\u012bba ta\u010du ir daudz skaist\u0101ka k\u0101 v\u0101jpr\u0101t\u012bg\u012b emociju karuse\u013ci un tupi cit\u0101ti no v\u0113l tup\u0101kiem rom\u0101niem. Toreiz no pa\u0161pilnas nej\u0113dz\u012bbas izgl\u0101ba draugi, par ko ar\u012b es vi\u0146iem m\u016b\u017eam b\u016b\u0161u pateic\u012bgs.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113d\u0113j\u0101 sl\u012bk\u0161ana, kas s\u0101k\u0101s divdesmit gadu vecum\u0101 un, no sirds ceru, ka vairs neatk\u0101rtosies, bija sl\u012bk\u0161ana pudel\u0113. Tas vienm\u0113r s\u0101kas tik nevain\u012bgi, kojas, ball\u012btes, garas tre\u0161dienas. Man \u0161odien slikts garast\u0101voklis. Dzim\u0161anas dienas j\u0101svin. Nok\u0101rtots eks\u0101mens. Pielaidu k\u013c\u016bdas, sakas\u012bjos. Ir jaunais gads, ir vecais gads. Jauni draugi, veci draugi. Koncerti. Bezdarbs. Par daudz darba. Ieganstu ta\u010du ir tik daudz. Tu pat nepamani, cik \u0101tri iztek m\u0113ne\u0161i un dienas, jo atmi\u0146\u0101 nepaliek absol\u016bti nek\u0101, vien kaut k\u0101das drazas, kuras, apgarots b\u016bdams, esi rakst\u012bjis visiem p\u0113c k\u0101rtas.<\/p>\n\n\n\n<p>Agri vai v\u0113lu, t\u0101 balsti\u0146a galv\u0101, kura Tev saka, lai ieej veikal\u0101 p\u0113c k\u0101rt\u0113j\u0101s ninnas ir k\u013cuvusi tik ska\u013ca, ka bez nodzer\u0161an\u0101s lop\u0101 to aizv\u0113rt vairs nav iesp\u0113jams.<\/p>\n\n\n\n<p>\u2018\u2019Nu, nop\u0113rc ta\u010du da\u017eus ali\u0146us, nekas slikts jau nenotiks. Vajag ta\u010du sevi da\u017ereiz palutin\u0101t. Iedom\u0101jies, cik skaista b\u016bs m\u016bzika, cik aizraujo\u0161a pasaule, cik viegli pl\u016bd\u012bs v\u0101rdi. Cik meitenes skaistas. Tu ta\u010du paz\u012bsti t\u0101dus, kas dzer v\u0113l vair\u0101k, un vi\u0146iem viss ir k\u0101rt\u012bb\u0101. Nu, j\u0101, r\u012bt b\u016bs s\u016bd\u012bgi, pa\u0146emsi Dolmen un viss b\u016bs \u010dikiniek\u0101. Davaj, nelauzies. Kamd\u0113\u013c savu \u0137ermeni un pr\u0101tu \u017e\u0113lot? Ko, taisies m\u016b\u017e\u012bgi dz\u012bvot? Beidz b\u016bt \u0146erga.\u2019\u2019<\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113l mazliet, un ar\u012b iegansti vairs nav vajadz\u012bgi, jo vairs nej\u016bties pats sev neko par\u0101d\u0101. Tad ar\u012b dr\u012bz vien Tu attopies jau kuro reizi gu\u013cam gr\u0101v\u012b vai zem tilta, pazaud\u0113jis telefonu, pazaud\u0113jis atsl\u0113gas, p\u0101rsistu pieri. Bezatbild\u012bgi aizstreipu\u013co tums\u0101 un atst\u0101j visu pasauli iepaka\u013c. Katls v\u0101r\u0101s jau stundas piecas un dz\u012bvoklis ir d\u016bmos. Kad jau sesto m\u0113nesi neesi sp\u0113j\u012bgs samaks\u0101t \u012bri, un dz\u012bvo \u0161eit vairs tikai pateicoties nam\u012bpa\u0161nieka labdar\u012bbai. Kad ej cauri vien\u0101m un t\u0101m pa\u0161\u0101m darba intervij\u0101m jau tr\u012bsdesmito reizi, izmis\u012bgi cen\u0161oties tikt pie\u0146emtam vienalga kur\u0101 darb\u0101, ta\u010du Tavas aizpampu\u0161\u0101s acis un nodzertais entuziasms vairs nav nosl\u0113pjams. Es vair\u0101k nevaru, Tu saki pats sev un visiem, kuri v\u0113l klaus\u0101s, un aizej p\u0113c n\u0101kam\u0101s pudeles. J\u0113zi\u0146, k\u0101 es \u0161eit non\u0101cu? Tikko ta\u010du v\u0113l biju tikai b\u0113rns, kas sp\u0113l\u0113j\u0101s uz laipas.<\/p>\n\n\n\n<p>Cik viegli viss var\u0113ja izv\u0113rsties cit\u0101di.<\/p>\n\n\n\n<p>Cik smalks bija \u0161is pavediens, kas ne\u013c\u0101va man nosl\u012bkt.<br><br><\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>&#8221;P\u0113c viena greiza so\u013ca, gumijas z\u0101baki zaud\u0113ja jebk\u0101du sa\u0137eri, un es paslid\u0113ju. Viss, kas ir palicis atmi\u0146\u0101, ir izmis\u012bga tur\u0113\u0161an\u0101s pie laipas staba, klieg\u0161ana, un nep\u0101rvaramais smagums, kas velk uz leju.&#8221;<\/p>","protected":false},"author":2,"featured_media":505,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_surecart_dashboard_logo_width":"180px","_surecart_dashboard_show_logo":true,"_surecart_dashboard_navigation_orders":true,"_surecart_dashboard_navigation_invoices":true,"_surecart_dashboard_navigation_subscriptions":true,"_surecart_dashboard_navigation_downloads":true,"_surecart_dashboard_navigation_billing":true,"_surecart_dashboard_navigation_account":true,"footnotes":""},"categories":[29],"tags":[28,27],"class_list":["post-504","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-dailliteratura-lv","tag-dailliteratura","tag-lv"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/504","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=504"}],"version-history":[{"count":4,"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/504\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1021,"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/504\/revisions\/1021"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/505"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=504"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=504"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/virsis.art\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=504"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}